AN Book of Sevens 7.2.1.5 to 7.2.1.11 (Pali)
7. 2. 1. 5. (Arakkheyya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ) 5. Cattārimāni bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni. Tīhi ca anupavajjo.
Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni:
(1) Parisuddhakāyasamācāro bhikkhave, tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya " mā me idaṃ paro aññāsī" ti. (2) Parisuddhavacīsamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya "mā me idaṃ paro aññāsī"ti. (3) Parisuddhamanosamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya " mā me idaṃ paro aññāsī"ti. (4) Parisuddhājivo bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa micchājivo. 1 Yaṃ tathāgato rakkheyya "mā me idaṃ paro aññāsī"ti.
Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni
Katamehi tīhi anupavajjo [PTS Page 083] [\q 83/] (1) Svākkhātadhammo bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati "itipi tvaṃ na2 svākkhātadhammo"ti. Nimittametaṃ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaṃ3bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(2) Supaññattā kho pana me bhikkhave, sāvakānaṃ nibbānagāmiṇīpaṭipadā yathāpaṭipannā mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati "itipi te na supaññattā sāvakānaṃ nibbānagāmiṇī paṭipadā yathā paṭipannā tathāgatasāvakā4 āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī"ti. Nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaṃ3 bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
1. Cicchāājivo, machasaṃ 2. Itipi te na sīmu. 3. Etamahaṃ machasaṃ 4: tavasāvakā machasaṃ.
[BJT Page 404] [\x 404/] (3) Anekasatā kho pana me bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati "itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī"ti. Nimittametaṃ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaṃ bhikkhave, [PTS Page 084] [\q 84/] nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
Imehi tīhi anupavajjo.
Imāni kho bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. Imehi tīhi anupavajjoti. 7. 2. 1. 6. (Kimbila suttaṃ)
6. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kimbilāyaṃ viharati veḷuvane. 1 Atha kho āyasmā kimbilo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimbilo bhagavantaṃ etadavoca: "Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī"ti.
Idha kimbila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhūniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharantī appatissā, dhamme agāravā viharantī appatissā, saṅghe agāravā viharantī appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṃ agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharantī appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā.
Ayaṃ kho kimbila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbūte saddhammo na ciraṭṭhitiko hotīti.
Ko pana bhante, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko, hotī, ti.
1. Niculavane machasaṃ
[BJT Page 406] [\x 406/] Idha kimbila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṃ sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā.
Ayaṃ kho kimbila hetu, ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī, ti.
[PTS Page 085] [\q 85/] 7. 2. 1. 7 (Sattadhamma suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)
7. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:
Idha bhikkhave, bhikkhū saddho hoti. Sīlavā hoti. Bahussuto hoti paṭisallīno hoti. Āraddhaviriyo hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.
Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.
7. 1. 2. 8 (Pacalāyana suttaṃ) 8. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavālamuttagāme1 pacalāyamāno nisinno hoti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ magadhesu kallavālamuttagāme pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Disvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ2 vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva bhaggesu suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca.
1. Kallavālaputtagāme machasaṃ 2. Samañjitaṃ machasaṃ.
[BJT Page 408] [\x 408/] Pacalāyasi no tvaṃ moggallāna, pacalāyasi no tvaṃ moggallānāti. Evaṃ bhanteti. (1) Tasmātiha tvaṃ moggallāna yathā saññino1 te viharato taṃ middhaṃ okkamati, taṃ saññaṃ mā manasākāsi. [PTS Page 086] [\q 86/] 2] taṃ saññaṃ mā bahulamakāsi. 3 Ṭhānaṃ kho panetaṃ moggallāna vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.
(2) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha. Tato tvaṃ moggallāna yathā sutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkeyyāsi, anūvicāreyyāsi, manasānupekkheyyāsi. 4 Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha. (3) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ kareyyāsi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.
(4) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, ubho kaṇṇasotāni āviñjeyyāsi5 pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.
(5) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni anumajjitvā6 disā anuvilokeyyāsi. Nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.
(6) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, ālokasaññaṃ manasikareyyāsi, divāsaññaṃ adhiṭṭheyyāsi. Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā iti vivaṭena7 cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveyyāsi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha. [PTS Page 087] [\q 87/]
(7) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, pacchāpuresaññi caṅkamaṃ adhiṭṭheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.
No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Paṭibuddheneva8 te moggallāna, khippaṃyeva paccuṭṭhātabbaṃ: na seyyasukhaṃ na phassasukhaṃ na middhasukhaṃ anuyutto viharissāmiti. Evaṃ hi te moggallāna, sikkhitabbaṃ. 1. Saññissa machasaṃ, 2 manasikareyyāsi syā 3. Taṃsaññaṃmābahulaṃkareyyāsi syā. 4. Anupekkheyyāsi machasaṃ. 5. Āviñcheyyāsi machasaṃ. 6. Apanijitvā aṭṭhakathāyaṃ, parimajjitvā machasaṃ, syā. 7. Vivaṭṭena syā. 8. Paṭibuddhenaca machasaṃ.
[BJT Page 410] [\x 410/]
Tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ: na uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamissāmiti. Evaṃ hi te moggallāna, sikkhitabbaṃ.
Sace moggallāna, bhikkhū uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamati, santi hi moggallāna, kulesu kiccakaraṇīyānī yena1 manussā āgataṃ bhikkhūṃ na manasikaronti. Tatra bhikkhussa evaṃ hoti: kosudāni2 maṃ imasmiṃ kule paribhindi. Virattarūpādāni me manussāti. 3 Itissa alābhena maṅkubhāvo. Maṅkubhūtassa uddhaccaṃ. Uddhatassa asaṃvaro. Asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā.
Tasmātiha moggallāna, evaṃ sikkhitabbaṃ: na viggāhikakathaṃ kathessāmiti. Evaṃ hi te moggallāna, sikkhitabbaṃ. Viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Kathābāhulle sati uddhaccaṃ. Uddhatassa asaṃvaro. Asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā.
Nāhaṃ moggallāna, sabbeheva saṃsaggaṃ vaṇṇayāmi. [PTS Page 088] [\q 88/] na panāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi. Sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaṃ moggallāna saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi. Yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, tathārūpehi senāsanehi saṃsaggaṃ vaṇṇayāmīti.
Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante, bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti?
Idha moggallāna, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evaṃ cetaṃ moggallāna, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti.
So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti. So sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vediyati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānu passī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissāggānupassī viharanto na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
1. Yehi machasaṃ 2. Kosunāmaidāni machasaṃ 3. Cirattarūpādāni me mayi manussā machasaṃ
[BJT Page 412] [\x 412/]
Ettāvatā kho moggallāna, bhikkhū saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno. Seṭṭho devamanussānanti.
7. 2. 1. 9
(Māpuññabhāyi suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)
9. Mā bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha. Sukhassetaṃ [PTS Page 089] [\q 89/] bhikkhave, adhivacanaṃ yadidaṃ puññanti. 1. Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ dīgharattaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Sattavassāni mettaṃ cittaṃ2 bhāvesiṃ. Sattavassāni mettaṃ cittaṃ bhāvetvā sattasaṃvaṭṭavivaṭṭakappe3 nayimaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamānassudāhaṃ4 bhikkhave, loke ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi. Tatra sudaṃ bhikkhave, (sattakkhattuṃ) brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ bhikkhave sakko ahosiṃ devānamindo. Anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvi janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassa mayhaṃ bhikkhave, imāni sattaratanānī ahesuṃ. Seyyathīdaṃ: cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho pana me bhikkhave, puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Sohaṃ imaṃ paṭhaviṃ 5 sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. 6
41. Passa puññānaṃ vipākaṃ kusalānaṃ sukhesino7 Mettaṃ cittaṃ vībhāvetvā sattavassāni bhikkhave, Satta saṃvaṭṭa vivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punāgamaṃ.
[PTS Page 090] [\q 90/] 42. Saṃvaṭṭamāne lokambhi homi ābhassarūpago, Vivaṭṭamāne lokambhi suññaṃ brahmūpago8 ahuṃ.
43. Sattakkhattuṃ mahābrahmā vasavatti tadā ahuṃ. Chattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjamakārayiṃ
44. Cakkavatti ahuṃ rājā jambudīpassa issaro Muddhāvasitto khattiyo manussādhipatī ahuṃ.
45. Adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviṃ imaṃ Asāhasena dhammena samena anusāsiyaṃ. 9
46. Dhammena rajjaṃ kāretvā asmiṃ paṭhavimaṇḍale10 Mahaddhane mahābhoge aḍḍhe ajāyisaṃ11 kule
1. Puññānanti machasaṃ 2. Mettacittaṃ syā. 3. Sattasaṃvaṭṭakappe sīmu 4. Saṃvaṭṭamānesudāhaṃ syā. 5. So imaṃ paṭhaviṃ sīmu. 6. Ajjhāvasati sīmu. 7. Sukhesinaṃ sīmu. 8. Suññabrahamūpago machasaṃ, syā. 9. Manusāsitaṃ machasaṃ, syā manusāsiṃ[pts.] Manusāsiyaṃ katthaci. 10. Puthavimaṇḍalesīmu. 11 Ajāyihaṃmachasaṃ
[BJT Page 414] [\x 414/]
47. Sabbakāmehi sampanno ratanehi ca sattahi, Buddhā saṅgāhakā loke tehi etaṃ1 sudesitaṃ.
48. Esa2 hetumahantassa pathavyo3 yena vuccati. Pahūtavittūpakaraṇo rājā homi4 patāpavā
49. Iddhimā yasavā homi jambusaṇḍassa issaro. Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiyo.
[PTS Page 091] [\q 91/] 50. Tasmā hi atthakāmena5 mahattamabhikaṅkhatā6 Saddhammo garukātabbo saraṃ buddhāna sāsanaṃ.
7. 2. 1. 10 (Sattabhariyā suttaṃ) 10. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. * Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca:
Kinnu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilopeti? Ayaṃ bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuṃ ādiyati. Na sasuraṃ ādiyati. Na sāmikaṃ ādiyati. Bhagavantampi na sakkaroti, na garukaroti na māneti, na pūjetīti.
Atha kho bhagavā sujātaṃ gharasuṇhaṃ āmantesi ehi sujāteti. Evambhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sujātaṃ gharasuṇhaṃ bhagavā [PTS Page 092] [\q 92/] etadavoca:
Satta kho imā sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta:
Vadhakasamā, corisamā, ayyasamā, mātusamā, bhaginisamā, sakhīsamā, dāsīsamā, imā kho sujāte, satta purisassa bhariyāyo
Tāsaṃ tvaṃ katamāti.
Na kho ahaṃ bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.
1. Tehenaṃ katthaciṃ 2. Eso machasaṃ, 3. Puthaveyyā sīmu 4. Hoti machasaṃ 5. Attakāmena sīmu. 6. Mahatthamabhikaṅkhatā sīmu. *Ayaṃ pāṭho marammapotthake nadissate.
[BJT Page 416] [\x 416/]
Sādhu me bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ahaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.
Tena hi sujāte, sūṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho sujātā gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
51. Paduṭṭhacittā ahitānukampinī Aññesu rattā atimaññate patiṃ, Dhanena kītassa vadhāya ussukā, Yā evarūpā purisassa bhariyā Vadhakā ca bhariyāti ca sā pavuccati
52. Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhanaṃ Sippaṃ vaṇijjañca kasiṃ adhiṭṭhahaṃ, Appampi tasmā1 apahātumicchati, Yā evarūpā purisassa bhariyā Cori ca bhariyāti ca sā pavuccati.
53. Akammakāmā alasā mahagghasā Pharusā caṇḍī ca duruttavādinī, Uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattati, Yā evarūpā purisassa bhariyā Ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati.
[PTS Page 093] [\q 93/] 54. Yā sabbadā hoti hitānukampinī Mātāva puttaṃ anurakkhate patiṃ, Tato dhanaṃ sambhatamassa rakkhati, Yā evarūpā purisassa bhariyā Mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati.
55. Yathāpi jeṭṭhe2 bhaginī kaniṭṭhā Sagāravā hoti sakamhi sāmike, Hirimanā3 bhattuvasānuvattīnī, Yā evarūpā purisassa bhariyā Bhagini ca bhariyāti ca sā pavuccati.
56. Yā cīdha disvāna patiṃ pamodati Sakhī sakhāraṃva cirassamāgataṃ, Koleyyakā sīlavatī patibbatā, Yā eva rūpā purisassa bhariyā Sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati.
57. Akkuddhasantā4 vadhadaṇḍatajjitā, Aduṭṭhacittā patino titikkhati, Akkodhanā bhattuvasānuvattīnī, Yā evarūpā purisassa bhariyā Dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati.
1. Appampi tassa machasaṃ, appampissa katthaci. 2. Jeṭṭhā sīmū. 3. Hirīmatāsīmu. 4. Akkuṭṭhasantā jātaka aṭṭhakathā.
[BJT Page 418] [\x 418/]
58. Yā cīdha bhariyā vadhakāti vuccati, Cori ca ayyāti ca yā pavuccati, Dussīlarūpā pharusā anādarā Kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti tā.
59. Yā cīdha mātā bhaginī sakhī ca Dāsī ca bhariyāti ca yā pavuccati, Sīle ṭhitattā cirarattasaṃvutā Kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti tā.
Imā kho sujāte satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṃ tvaṃ katamāti? [PTS Page 094] [\q 94/] ajjatagge maṃ bhante, bhagavā dāsi samaṃ sāmikassa bhariyaṃ dhāretūti.
7. 2. 1. 11 (Kodhana suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)
11. Sattime bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vā. Katame satta:
(1) Idha bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ dubbaṇṇo assāti. Taṃ kissa hetu: na bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
(2) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ dukkhaṃ sayeyyāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so pallaṅke seti goṇakatthate paṭikatthate paṭalikatthate kādalimigapavarapaccattharaṇe sauttaracchade ubhato lohitakūpadhāne, atha kho so dukkhaṃyeva seti kodhābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave dutiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
[BJT Page 420] [\x 420/]
(3) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na pacurattho assāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa pacuratthatāya [PTS Page 095] [\q 95/] nandatī. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Anatthampi gahetvā attho me gahitoti maññati. Atthampi gahetvā anattho me gahitoti maññati. Tassime dhammā aññamaññaṃ vipaccanīkā gahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti kodhābhibhūtassa. Ayaṃ kho bhikkhave, tatiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
(4) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na bhogavā assāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa bhogavatāya nandati. Kodhanassa bhikkhave, purisapuggalassa kodhābhibhūtassa kodhaparetassa yepissa te honti bhogā uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, tepirājāno rājakosaṃ pavesenti kodhābhibhūtassa. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
(5) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na yasavā assāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa yasavatāya nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yopissa so hoti yaso appamādādhigato tamhāpi dhaṃsati kodhābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
(6) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na mittavā assāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa mittavatāya nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yepissa te honti mittāmaccā ñātisālohitā, tepi ārakā taṃ parivajjentī kodhābhibhūtaṃ. Ayaṃ bhikkhave, Chaṭṭho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
[PTS Page 096] [\q 96/] (7) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ kāyassa bhedā parammaraṇa apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamanena nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhuto kodhapareto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati so kāyena duccaritaṃ caritvā so vācāya duccharitaṃ caritvā so manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Kodhābhi bhūto. Ayaṃ bhikkhave, sattamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.
[BJT Page 422] [\x 422/]
Ime kho bhikkhave, satta dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vāti. 60. Kodhano dubbaṇṇo hoti atho dukkhampi seti so Atho atthaṃ gahetvāna anatthaṃ adhipajjati. 1
61. Tato kāyena vācāya vadhaṃ2 katvāna kodhano, Kodhābhibhūto puriso dhanajāniṃ nigacchati,
62. Kodhasammadasammatto āyasakayyaṃ nigacchati Ñātimittā suhajjā ca parivajjenti kodhanaṃ.
63. Anatthajanano kodho kodho cittappakopano, Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.
64. Kuddho atthaṃ na jānāti kūddho dhammaṃ na passati, Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.
[PTS Page 097] [\q 97/] 65. Yaṃ kuddho uparodheti sukaraṃ viya dukkaraṃ, Pacchā so vigate kodhe aggidaḍḍhova tappati.
66. Dummaṅkuyaṃ sadasseti dhūmaggi viya pāvako3 Yato patāyatī kodho yena kujjhanti mānavā.
67. Nāssa hiri na ottappaṃ na vāco hoti gāravo, Kodhena abhibhūtassa na dīpaṃ hoti kiñcanaṃ.
68. Tapanīyāni kammāni yāni dhammehi ārakā, Tāni ārocayissāmi taṃ suṇātha yathā tathaṃ:
69. Kuddhohi pitaraṃ hanti kuddho hanti samātaraṃ, Kuddho hi brahmaṇaṃ hanti hanti kuddho puthujjanaṃ.
70. Yāya mātu bhato poso imaṃ lokaṃ avekkhati, Tampi pāṇadadiṃ santiṃ hanti kuddho puthujjano.
71. Attūpamāya4 te sattā attā hi paramaṃ5 piyo, Hanti kuddho puthuttānaṃ nānārūpesu mucchito,
72. Asinā hantī attānaṃ visaṃ khādanti mucchitā, Rajjuyā6 bajjha mīyanti pabbatāmapi kandare.
[PTS Page 098] [\q 98/] 73. Bhūtabhaccāni kammāni attamāraṇīyānī ca, Karontā nāvabujjhanti kodhajāto parābhavo
74. Itā, yaṃ kodharūpena maccupāso guhāsayo7 Taṃ damena samucchinde paññā viriyena diṭṭhiyā.
1. Adhigacchati sīmu. Paṭipajjati machasaṃ, syā. 2. Vaṇaṃ [pts. 3.] Dummaṅkuyaṃ padasseti dhūmaṃ dhūmiva pāvako, machasaṃ 4. Attūpamāhi machasaṃ 5. Paramo machasaṃ 6. Rajjubaddhā sīmu. 7. Guhāsamo sīmu.
[BJT Page 424] [\x 424/]
75. Ekametaṃ akusalaṃ samucchindetha paṇḍito, Tatheva dhamme sikkhetha mā no dummaṅkuyaṃ ahu.
76. Vītakodhā anāyāsā vītamohā anussukā, Dantā kodhaṃ pahatvāna parinibbanti anāsavāti.
Abyākata vaggo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ: Abyākato purisagati tissasīhārakkheyya1 kimbilo Sattapacalāyana māpuñña bhariyākodhanekādasā, ti. 2
1. Sīharakkhitapañcamaṃ sīmu, machasaṃ 2. Tatra vata maṃ kimbilo satta bhariyāya kodhanā sīmu. Kimilaṃ satta pacalā mettā bhariyā kodhekādasāti machasaṃ
[BJT Page 426] [\x 426/] [PTS Page 099] [\q 99/]