AN Book of Sixes 6.1.3.1 to 6.1.3.10 (Pali)

From Dhamma Wiki
Revision as of 16:30, 18 November 2010 by TheDhamma (talk | contribs) (New page: 3. Anuttariya vaggo 6. 1. 3. 1. (Sāmagāmaka suttaṃ) 21. [PTS Page 309] [\q 309/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇīyāyaṃ. Atha kho aññatarā dev...)
(diff) ← Older revision | Latest revision (diff) | Newer revision → (diff)
Jump to navigation Jump to search

3. Anuttariya vaggo 6. 1. 3. 1. (Sāmagāmaka suttaṃ) 21. [PTS Page 309] [\q 309/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇīyāyaṃ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ Pokkharaṇīyaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca: Tayome bhante dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo: Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā ime kho bhante tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantīti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā samanuñño me satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī.

Atha kho bhagavā tassā ratatiyā accayena bhikkhū āmantesi. Imaṃ bhikkhave rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇīyaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maṃ etadavoca.

"Tayome bhante dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo: kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā. Ime kho bhante tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī"ti.

Idamavoca bhikkhave sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

Tesaṃ vo bhikkhave alābhā tesaṃ vo dulladdhā1 ye vo devatāpi jānanti kusalehi dhammehi parihānāya2 saṃvattamāne.

Aparepi bhikkhave tayo parihāniye dhamme desissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: [PTS Page 310] [\q 310/] katame ca bhikkhave tayo parihāniyā dhammā: saṃgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā. Ime kho bhikkhave tayo parihāniyā dhammā.

Ye hi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbe te imeheva chahi dhammehi parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yehi keci bhikkhave anāgatamaddhānaṃ parihāyissanni kusalehi dhammahi. Sabbe te imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yehi keci bhikkhave etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbe te imeheva chahi dhammehi parihāyanti kusalehi dhammehiti. 1 Tesaṃ dulladdhaṃ machasaṃ 2 parihāyamāne machasaṃ.

[BJT Page 052] [\x 52/] 6. 1. 3. 2. (Aparihānīyadhamma suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)

22. Chayime bhikkhave aparihāniye dhamme desissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti, evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: katame ca te bhikkhave cha aparihāniyā dhammā

Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhikkhave cha aparihāniyā dhammā.

Ye hi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbe te imeheva chahi dhammehi na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Ye hi keci bhikkhave anāgatamaddhānaṃ na parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbe te imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti. Kusalehi dhammehi, ye hi keci bhikkhave etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbe te imeheva chahi dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī, ti.

6. 1. 3. 3. (Bhaya suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)

23. Bhayanti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ, dukkhanti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Rogoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Gaṇḍoti [PTS Page 311] [\q 311/] bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Saṅgoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Paṅkoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca bhikkhave bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ bhikkhave chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati. Tasmā bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca bhikkhave dukkhanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Rogoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Gaṇḍoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ, saṅgoti bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. ?Kāmarāgarattāyaṃ bhikkhave chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati. Tasmā paṅkoti kāmānametaṃ adhivacananti.

5. Bhayaṃ dukkhaṃ ca rogo ca gaṇḍo saṅgo paṅko ca ubhayaṃ Ete kāmā pavuccanti yattha satto puthujjano.

6. Upādāne bhayaṃ disvā jātimaraṇasambhave Anupādā vimuccanti jātimaraṇa saṅkhaye.

7. Te khemappattā sukhino diṭṭhadhammābhinibbutā Sabbaverabhayātītā1 sabbadukkhaṃ upaccagunti. 1Sabbe vera bhayātītā syā.

[BJT Page 054] [\x 54/] 6. 1. 3. 4 (Himavanta suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 24. Chahi bhikkhave dhammehi samantāgato bhikkhu himavantaṃ pabbata rājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāya. Katamehi chahi. Idha bhikkhave bhikkhū samādhissa samāpattikusalo hoti. Samādhissa ṭhitikusalo hoti. Samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti. Samādhissa kallatā kusalo1 hoti. Samādhissa gocarakusalo hoti. Samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

[PTS Page 312] [\q 312/] imehi kho bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya. Ko pana vādo chavāya avijjāyāti.

6. 1. 3. 5. (Anussatiṭṭhāna suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)

25. Chayimāni bhikkhave anussati ṭhānāni. Katamāni cha. (1). Idha bhikkhave ariyasāvako tathāgataṃ anussarati:"itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.

Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye Rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.

(2) Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako dhammaṃ anussarati: "svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññuhīti. " Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati. Nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave āramamaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.

1Kalalita kusalo hoti sīmu.

[BJT Page 056] [\x 56/] Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako saṅghaṃ anussarati: "supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho yadidaṃcattārī purisa yugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvaka saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo aṃjali karaṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti". Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye citataṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako attano sīlāni anussarati: akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati. Nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti , na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye citataṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati: " lābhā vata me suladdhaṃ vata me yohaṃ macceramala pariyuṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā viharāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato"ti. Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati. Nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa Tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako devatā anussarati: santi devā cātummahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmāṇaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā [PTS Page 314] [\q 314/] brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati, yathārūpena sīlena yathārūpena sutena yathārūpena cāgena yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā, mayhampi tathā rūpā paññā saṃvijjati"ti. Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako attano ca tāsaṃ ca devatānaṃ saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. Gedhoti kho bhikkhave pañcantetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. Imāni kho bhikkhave cha anussati ṭhānānīti, [BJT Page 058] [\x 58/] 6. 1. 3. 6 (Mahākaccāna suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 26. Tatra kho āyasmā mahā kaccāno bhikkhu āmantesi, āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhu āyasmato mahā kaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahā kaccāno etadavoca: Acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso yāva subhāsitaṃ cidaṃ1 tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya. Nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cha anussatiṭṭhānāni katamāni cha.

(1) Idhāvuso ariyasāvako tathāgataṃ anussarati " itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisa damma sārathī satthā dve manussānaṃ buddho bhagavā"ti, yasmiṃ āvuso samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na [PTS Page 315] [\q 315/] mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā " gedho, ti kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati, vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena2. Idampi kho āvuso ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

(2) Puna ca paraṃ āvuso ariyasāvako dhammaṃ anussarati: " svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passikho opanayikho paccattaṃ veditabbo viññuhī"tī. Yasmiṃ āvuso samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye citataṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. "Gedho, ti kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena. Idampi kho āvuso ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

1 Yāvañcidaṃ machasaṃ 2 avyāpajjena katthaci, [BJT Page 060] [\x 60/] (3) Puna ca paraṃ āvuso ariyasāvako saṅghaṃ anussarati. " Supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā"ti. Yasmiṃ āvuso samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyaṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. "Gedho, ti kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena. Idampi kho āvuso [PTS Page 316] [\q 316/] ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. Puna ca paraṃ āvuso ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ āvuso samaye ariyasāvako attano sīlaṃ anussarati. Nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ citataṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevessa tasmiṃ samaye citataṃ hoti nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. "Gedho, ti kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso akāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena. Idampi kho āvuso ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

(5) Puna ca paraṃ āvuso ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati: " lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ maccheramalapariyuṭhitāya pajāya vigata malamaccherena cetasā viharāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato"ti. Yasmiṃ āvuso samaye ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. "Gedhoti" kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamānena averena abyāpajjhena. Idampi kho āvuso ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti.

(6) Puna ca paraṃ āvuso ariyasāvako devatā anussarati: " santi devā cātummahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmāṇaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ, yathā rūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena [PTS Page 317] [\q 317/] yathārūpena sutena yathārūpena cāgena yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha uppannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatīti. Yasmiṃ āvuso samaye āriyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. "Gedho, ti kho āvuso pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so āvuso ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena. Idampi kho āvuso ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti

[BJT Page 062] [\x 62/]

Acchariyaṃ āvuso abbhūtaṃ āvuso yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ imāni cha anussati ṭhānānīti.

6. 1. 3. 7. (Paṭhamasamaya suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)

27. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kati nu kho bhante samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.

Chayime bhikkhu samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṃkamituṃ. Katame cha:

(1) Idha bhikkhu yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati, kāmarāgaparetena, uppannassa ca [PTS Page 318] [\q 318/] kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhū upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: " ahaṃ pakhā āvuso kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena. Uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū"ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhu paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. (2) Puna ca paraṃ bhikkhū, yasmiṃ samaye bhikkhu vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: " ahaṃ kho āvuso vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi vyāpādaparetena. Uppannassa ca vyāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā vyāpādassa pahānāya dhammaṃ desetū"tī. Tassa manobhāvanīyo bhikkhū vyāpādassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhu dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasakamituṃ. [BJT Page 064] [\x 64/] (3) Puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: " ahaṃ kho āvuso thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thīnamiddhaparetena. Uppanassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā thīnamiddhassa pahānāya dhammaṃ desetu"ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu thīnamiddhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhū tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.

(4) Puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu uddhaccakukkucca pariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkucassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ Samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: " ahaṃ kho āvuso uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkucca paretena. Uppanassa ca [PTS Page 319] [\q 319/] uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ desetu"ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhū catuttho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.

(5) Puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati, vicikicchāparetena, uppannāya, vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo:"ahaṃ kho āvuso vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharāmi, vicikicchāparetena. Uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā vicikicchāya pahānāya dhammaṃ desetū "ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhū vicikicchāya pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhu pañcamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. (6) Puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu yannimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā1 āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāti, na passati, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ kho āvuso yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāmi, na passāmi. Sādhu vata me āyasmā āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetu"ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhu chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Ime kho bhikkhu cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti.

1Antarā sīmu

[BJT Page 066] [\x 66/] 6. 1. 3. 8. (Dutiyasamaya suttaṃ) 28. [PTS Page 320] [\q 320/] ekaṃ samayaṃ sambulā therā bhikkhu bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho tesaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāle sannipatitānaṃ sannisinnānaṃ ayamantarā kathā udapādi: " ko nu kho āvuso samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti"

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu te bhikkhu etadavoca: yasmiṃ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti. Pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhūno dassanāya upasaṅkamitunti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavoca: na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhūjitvā ujuṃ kāyaṃ paṇīdhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, cārittakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti, bhattakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā na kho so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ āvuso samaye [PTS Page 321] [\q 321/] manobhāvanīyo bhikkhū sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhūjitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca: na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyanahasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhūjitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, yadevassa divā samādhi nimittaṃ manasikataṃ hoti, tadevassa tasmiṃ samaye samudācarati. Tasmā na kho so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccusasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca: na kho āvuso so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ āvuso samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccusasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyissa tasmiṃ samaye kāyeṃ hoti. Phāsussa hoti buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ. Tasmā so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti. [BJT Page 068] [\x 68/] Evaṃ vutte āyasmā mahākaccāno there bhikkhū etadavoca: "sammukhā metaṃ āvuso bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ" "Chayime bhikkhū, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Katame cha: (1) Idha bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu sāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacaniyo: ahaṃ kho āvuso kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu [PTS Page 322] [\q 322/] vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetūti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhū, paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.

(2) Puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati vyāpādaparetena, puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena, puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu uddhaccakukkucca pariyuṭṭhitena cetasā viharati puna ca paraṃ bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchā paretena, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāti, na passati. Tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ahaṃ ko āvuso yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāmi, na passāmi. Sādhu vata me āyasmā āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetūti. Kassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ bhikkhu chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ.

Sammukhā metaṃ āvuso bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ: ime kho bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitunti.

6. 1. 3. 9 (Udāyi suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 29. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi: " Kati nu kho udāyi, anussatiṭṭhānānī?" Ti evaṃ vutte āyasmā udāyi tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi. " Kati nu kho udāyi, anussatiṭṭhānānī?"Ti. Dutiyampi kho āyasmā udāyi tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi. " Kati nu kho udāyi, anussatiṭṭhānānī?"Ti. Tatiyampi kho āyasmā udāyi tuṇhī ahosi.

[BJT Page 070] [\x 70/] Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "satthā taṃ āvuso udāyi, āmantetī"ti. Suṇomahaṃ1 āvuso ānanda, bhagavato.

[PTS Page 323] [\q 323/] "idha bhante bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ, dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo vatasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe: "amutrāsiṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Idaṃ bhante anussatiṭṭhānanti. "

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "aññāsiṃ kho ahaṃ ānanda, nevāyaṃ udāyi moghapuriso adhicittamanuyutto viharatī"ti.

Kati nu kho ānanda, anussatiṭṭhānānī'ti.

Pañca bhante anussatiṭṭhānāni'ti. Katamāni pañca:

(1) Idha bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Citakka vicārānaṃ vupasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihāri'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ bhante anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahūlīkataṃ diṭṭha dhammasukhavihārāya saṃvattati. (2) Puna ca paraṃ bhante, bhikkhu ālokasaññaṃ manasikaroti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti. Yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā, iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ citataṃ bhāveti.

Idaṃ bhante anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.

(3) Puna ca paraṃ bhante, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adhokesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhī aṭṭhimiñjaṃ2 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā muttanti.

Idaṃ bhante anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahūlikataṃ kāmarāgassa pahānāya saṃvattati.

(4) Puna ca paraṃ bhante bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā [PTS Page 324] [\q 324/] tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. So imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati: " ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvi etaṃ anatīto"tī. 3

1 Suṇāmahaṃsīmu. 2 Aṭṭhimiñjā machasaṃ, syā 3 evaṃ anatīto machasaṃ

[BJT Page 072] [\x 72/] Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ suvānehi1 vā khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ2 vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ, so imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati: " ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evaṃ bhāvī etaṃ anatīto"tī.

Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohita makkhittaṃ 3 nahārusambandhaṃ seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ. Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāsu vikkhittāni:4 aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ6 aññena sīsakaṭāhaṃ. 7 So imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati: " ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evaṃ bhāvī etaṃ anatīto"ti.

Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ, aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇupanihāni8 seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ aṭṭhikāni puñjakitāni. Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ, terovassikāni9 seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ, aṭṭhikāni pūtīni10 cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati: [PTS Page 325] [\q 325/] "ayampi kho kāyo evaṃdhammo evambhāvi etaṃ anatīto"ti.

Idambhante anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ asmimānasamugghātāya saṃvattati. (5) Puna ca paraṃ bhante bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ bhante anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ. Anekadhātu paṭivedhāya saṃvattatī. Imāni kho bhante pañca anussatiṭṭhānānīti. Sādhu sādhu ānanda, tena hi tvaṃ ānanda idampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi: (6) Idhānanda bhikkhu satova abhikkamati, satova paṭikkamati, satova tiṭṭhati, satova nisīdati, satova seyyaṃ kappeti, satova kammaṃ adhiṭṭhāti. Idaṃ ānanda anussatiṭṭhānaṃ evaṃbhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ satisampajaññāya saṃvattatīti. 6. 1. 3. 10 (Anuttariya suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 30. Cha imāni bhikkhave anuttariyāni. Katamāni cha: Dassanānuttariyaṃ savaṇānuttarīyaṃ lābhānuttariyaṃ Sikyaṃ sikkhānuttariyaṃ pāricariyānuttariyaṃ anussatānuttariyaṃ 1. Supānesīmu. 2. Gijjhehi vā khajjamānaṃ kaṅkehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ byagghehi vā khajjamānaṃ dīpīhi vā khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ machasaṃ 3. Nimmaṃsalohitamakkhitaṃ machasaṃ. [Pts 4.] Disāvidisā vikkhittāni machasaṃ. 5. Kaṭiṭṭhikaṃmachasaṃ. 6. Piṭaṭhiṭṭhikaṃmachasaṃ 7. Aññena pādaṭṭhikaṃ aññena gopaekaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ aññena phāsukaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena givaṭṭhitaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena dantaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ machasaṃ. 8. Saṅkhavaṇṇa paṭibhāgāni machasaṃ 9. Therevassikāni [pts] aṭṭhikāni puñjanikāni terovassikāni sīmu. 10. Putikāni [pts.]

[BJT Page 074] [\x 74/] (1) Katamañca bhikkhave dassanānuttarīyaṃ: idha bhikkhave ekacco hatthiratanampi dassanāya gacchati, assaratanampi dassanāya gacchati. Maṇiratanampi dassanāya gacchati. Uccāvacaṃ vā pana dassanāya gacchati. Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ dassanāya gacchati. Atthetaṃ bhikkhave dassanaṃ, netaṃ natthītī vadāmi. Tañca kho etaṃ bhikkhave dassanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na [PTS Page 326] [\q 326/] nibbānāya saṃvattatī. Yo ca kho bhikkhave tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave dassanānaṃ sattānaṃ visuddhiyā soka pariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave dassanānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ. (2) Savaṇānutatariyañca kathaṃ hoti: idha bhikkhave ekacco bheri saddampi savaṇāya gacchati, vīṇāddampi vaṇāya gacchati, gītaddampi vaṇāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana savaṇāya gacchati. Samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammasavaṇāya gacchati. Atthetaṃ bhikkhave savaṇaṃ. Netaṃ natthiti vadāmi. Tañca kho etaṃ bhikkhave savaṇaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na cirāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho bhikkhave tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammavaṇāya savaṇāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave savaṇānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya1 ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammasavaṇāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave savaṇānuttariyaṃ.

Iti dassanānuttariyaṃ, iti savaṇānuttariyaṃ2

1 Atthaṃgamāya machasaṃ 2 savaṇānuttariyaṃ machasaṃ.

[BJT Page 076] [\x 76/] (3) Lābhānuttariyaṃca kathaṃ hoti: idha bhikkhave ekacco puttalābhampi labhati, dāralābhampagi labhati, dhanalābhampi labhati. Uccāvacaṃ vā [PTS Page 327] [\q 327/] pana lābhaṃ labhati. Samaṇe vā pana brāhmaṇe vā micchadiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaṃ paṭilabhati. Attheso bhikkhave lābho. Na so1 natthīti vadāmi. So ca kho bhikkhave2 lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho bhikkhave tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave lābhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave lābhānuttariyaṃ.

Iti dassanānuttariyaṃ, savaṇānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ

(4) Sikkhānuttariyaṃ ca kathaṃ hoti: idha bhikkhave ekacco hatthismimpi sikkhati, assasmimpi sikkhati, rathasmimpi sikkhati, dhanusmimpi sikkhati, tharusmimpi sikkhati, uccāvacaṃ vā pana sikkhati. Samaṇassa vā pana brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa sikkhati. Atthesā bhikkhave sikkhā, nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā bhikkhave sikkhā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho bhikkhave tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave sikkhānaṃ sattānaṃvisuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa [PTS Page 328] [\q 328/] sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati. Adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave sikkhānuttariyaṃ.

Iti danānuttariyaṃ, savaṇānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ

1 Neso machasaṃ 2 esobhikkhave machasaṃ.

[BJT Page 078] [\x 78/] (5) Pāricariyānuttariyaṃ ca kathaṃ hoti? Idha bhikkhave ekacco khattiyampi paricarati, brāhmaṇampi paricarati, gahapatimpi parivarati, uccāvacaṃ vā pana paricarati. Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ paricarati. Atthesā bhikkhave pāricariyā. Nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā bhikkhave pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho bhikkhave tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave pārivariyānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassaadhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave pāricariyānuttariyaṃ.

Iti dassanānuttariyaṃ, savaṇānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ. (6) Anussatānuttariyaṃ ca kathaṃ hoti? Idha bhikkhave ekacco puttalābhampi anussarati, dāralābhampi anussarati, dhanalābhampi anussarati, uccāvacaṃ vā lābhaṃ pana1 anussarati. Samaṇā vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ vā micchāpaṭipannaṃ anussarati. Atthesā bhikkhave anussati. Nesā natthiti vadāmi. Sā ca kho esā bhikkhave anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho bhikkhave tathāgataṃ vā [PTS Page 329] [\q 329/] tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Etadānuttariyaṃ bhikkhave anussatīnaṃ satatānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā. Tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati bhikkhave anussatānuttariyaṃ. ( Iti anussatānuttariyaṃ)

Imāni kho bhikkhave cha anuttariyānī, tī.

1Pana lābhaṃ machasaṃ [BJT Page 080] [\x 80/] 9. Ye dassanavaraṃ laddhā1 savaṇañca anuttaraṃ Lābhānuttariyaṃ laddhā sikkhānuttariye ratā,

10. Upaṭṭhitā pāricariye2 bhāvayanti anussatiṃ Vivekapaṭisaṃyuttaṃ khemaṃ amatagāminiṃ,

11. Appamāde pamoditā3 nipakā sīlasaṃvutā Te me kālena paccenti yattha dukkhaṃ nirujjhatīti. Anuttariyavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ:

Sāvako aparihāniyo bhayaṃ himavānussati Kaccāno dve ca samayā udāyi anuttariyenātī.